Chiiba

Čipsi un Džins.

chiiba — Wed, 26 Mar 2008 17:53:38 +0000

Tātad…esam trijatā.Es, draudzene un mazais brālis (7 gadi).

Šodien viņš gribēja nobaudīt neatņemamu dzīves sastāvdaļu.. alkoholu.Mēs viņam to neliedzām un baudījām šos priekus kopā ar viņu…Šovakar drīkstējām sajusties kā dienās, kad pa kluso čiepām alu..Kad sēdējām zem galda un lasījam pēdējās lāsītes kopā..Jā, atmiņas, kuras neaizmirst..

Daudz jau nevajag..tikai kāda čipsu paka, telefona spēlītes un MIX…Jā, manu brāli sauc Miks.Tas ir tas, ko šovakar viņš kāroja.

Mums Džins…

Džins ir graudu un dažādu garšvielu destilāts, kura dominējošākais komponents ir kadiķogas. Alkohola saturs dzērienā ir no 37,5 – 50%.

Jā…no tā mums radās prieks!Banāli?Nē..jo mēs viņu baudijām un tagad ir sasodīti labi!

Smieklīgi?Jā..jo atkal vajag čurāt.

Čipsi…jā, tie ir tie pamatīgi treknie kartupeļi čipsi.Mmm, bet viņi tiešām ir garšīgi, tādi kraušķīgi…un viņus aizmirst nevar!!!:D

Tagad, kad jūties labi un ir viss kārtībā…smaidu es, smaidi Tu un visa pasaule līdz ar to kļūst gaišāka

Tagad atradīsim bildīti )

Paldies un čau!Baudiet īstās dzīves vērtības un nenožēlojiet NEKO, jo tam nav jēgas

Smaidi!!!!

chiiba — Tue, 25 Mar 2008 16:34:05 +0000

Smaids nav tikai savstarpējās komunikācijas efektīvs rīks. Protams, cilvēki labvēlīgi uztvers smaidu, kurš izsaka patiesu laipnību un draudzību. Mums visiem smaidoša seja šķitīs simpātiskāka un saskarsme būs patīkamāka. Ko līdzīgu varētu teikt arī par prasmi smieties. Tas, kurš ir vienu minūti smējies, jūtas pēc tam tik labi, it kā būtu kārtīgi atpūties. Smiešanās ir arī visai svarīga izaugsmei, proti, jo vairāk bērni smaida un smejas, jo labāk viņi attīstās!
Smaidiet ne tikai tad, kad Jums ir labi. Čārlijs Čaplins ir teicis: “Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena.” Un tagad, pasmaidiet… ja nav neviena, kam dāvāt savu smaidu, dāvājiet to sev!

Manuprāt smaidam ir ļoti īpaša nozīme, ne katram ir viegli smaidīt tad kad ir grūti vai kā savādāk. Un tomēr viņš maida, lai kļūtu labāk. Kaut vai ja kāds garāmgājējs tev uzsmaidīs ieskatoties acīs, tev arī gribēsies pasmaidīt un kādam garāmgājējam padarīt dienu saulaināku- un tas viss no viena patiesa smaida…

Smaids mums nemaksā neko, bet tomēr dod pasaulei tik daudz. Tas padara bagātākus tos, kas to saņem, nedarot nabadzīgākus tos, kas to dod. Tas prasa tikai mirkli, bet atmiņas no tā dažkārt ilgst mūžīgi. Neviens nav tik bagāts, ka tas varētu bez tā iztikt, un neviens nav tik nabadzīgs, ka viņš varētu kļūt bagāts ar to. Daudzi cilvēki ir tik ļoti piekusuši dalīties smaidā. Dod katram no tiem pa smaidam , jo nevienam smaids nav tik ļoti nepieciešams kā tam, kas vairs nespēj to dot. Smaidi!

kas ir filozofija?

chiiba — Sat, 22 Mar 2008 15:04:02 +0000

Filosofijas priekšmetu nosaka jautājumu loks, par kuriem tā interesējas. Jāņem vērā, ka jautājumi gadsimtu gaitā ir ievērojami mainījušies. Viens no pirmajiem, filosofiskajā ziņā visplašākajiem un dziļākajiem jautājumiem ir sengrieķu filosofa Parmenīda jautājums: kāpēc ir esamība un nevis nekas? Iepazīstoties ar šo jautājumu, var redzēt, ka filosofus interesē “esamība” un “nekas” un to savstarpējās attiecības. Taču pateikt to, ka filosofus interesē esamība, ir par maz. Ko nozīmē esamība? Vai viss tas, kas ir ap mums, ir esamība? Vai tad, kad cilvēks interesējas par kokiem, zvēriem, politiku, mājsaimniecību, ceļiem un tiltiem, mašīnām un dzeju, viņš interesējas par esamību un tver to? Acīmredzot atbilde uz šo jautājumu nevar būt tik vienkārša, jo tad filosofija būtu visu priekšstatu un zināšanu summa par mums apkārt esošo pasauli. Taču tas nav iespējams, jo tad filosofija nebūtu pati par sevi, bet pastāvētu kā visu pasaulē iegūto zināšanu kopsumma.

Nevajag saprast nepareizi – ka mācība par šķietamību pasauli attiecas tikai uz senajiem grieķiem un viņu pasaules redzējumu. Tā tikpat labi attiecas uz mūsu gadsimtu un mūsdienu sabiedrību. Katru dienu mēs saņemam avīzes, skatāmies TV, sarunājamies, uzskatām, ka mūs kāds mīl un kāds ienīst, taču kāda garantija, ka viss ir tā, kā tiek stāstīts un mums liekas? Dzīve pasaulē allaž ir šķietamību pilna, lai gan daudzkārt cilvēki paši domā, ka viņi ir gudri un prot atšķirt būtību no šķituma. Filosofi turpretī brīdina, ka pareizāk būtu atzīt, ka neko nezini un ne par ko nevari būt drošs, nekā apgalvot, ka katru mirkli zini patiesību un saskati būtisko. Atzīšanās neziņā ved uz dziļāku patiesību nekā virspusēji apgalvojumi.

Ja filosofija kā doma par patiesību rodas pašam sevi pēc ilgstošas nodarbošanās ar būtību meklējumiem, tad ir saprotams, ka filosofisko domu nevar kādam citam vienkārši pastāstīt un nodot tālāk. Lai saprastu un pieņemtu šo filosofisko domu, ir nepieciešams noiet to pašu ceļu un pārdzīvot to pašu domāšanas pieredzi, kuru pārdzīvojis domātājs. Vācu rakstnieks Hermanis Hese saka: “Gudrību nevar tālāk nodot. Gudrība, kuru cenšas nodot citam, vienmēr līdzinās muļķībai.” Tāpēc jāatzīst, ka filosofijas studiju sākumā mēs varam tikai ieklausīties teiktajā, taču nevaram līdz galam to saprast. Arī doma, ka filosofija nodarbojas ar esamību un cenšas izkļūt no šķituma pasaules, pagaidām neatklāj nekādu dziļu patiesību. Tomēr paturēsim šo domu prātā.